Eva und Franziska hatten gelernt un

Eva und Franziska hatten gelernt und dann gingen sie in die Stadt.»Soll ich mit dir gehen?«, hatte Franziska gefragt, als sie von dem Hundertmarkschein gehört hatte.»Komm, lass mich mitgehen. Ich gehe gern einkaufen.«
«Ich weiß aber noch gar nicht, was ich will«, hatte Eva zögernd geantwortet. Wie würde das sein, anprobieren, wenn Franziska dabei war? Einkaufen mit der Mutter, das war etwas anderes. Die Mutter kannte Eva, schaute nicht auf den dicken Busen, wusste um die Größe ihres Hinterns. Franziska, hatte sie vielleicht noch gar nicht gemerkt, wie dick Eva war? Würde es ihr auffallen, wenn Eva Hosen probierte?
Jeans wollte sie kaufen. Aber vielleicht sollte sie doch lieber Bücher nehmen? Eigentlich wollte sie eine Hose und eine Bluse. Sie hatte schon lange keine Hose mehr gehabt.»Hosen will ich nicht nähen«, hatte die Schmidhuber gesagt.»Das lohnt sich nicht. Hosen muss man kaufen.«
«Eva, dir passen sowieso keine. Nimm lieber ein Kleid«, war die Meinung der Mutter.»Ein Faltenrock, oben eng, dann mit Springfalten, das ist günstig für dich. Und möglichst dunkel. Helle Farben tragen auf.«
Eva, aus Angst vor dem Gelächter, aus Angst vor dem Probieren, aus Angst vor der Erfahrung, dass ihr wirklich nichts passen würde, hatte genickt und wieder einen neuen Rock bekommen.
«Für mich ist es schwer, etwas zu finden«, sagte sie zu Franziska.
«Macht nichts. Ich habe Geduld, viel Geduld. Meine Mutter ist auch schwierig, aber sie mag es, wenn ich mitgehe. Sie sagt, ich könnte gut beraten.«
«Vielleicht kaufe ich aber auch Bücher.«
«Für hundert Mark?«
Sie fuhren mit der Straßenbahn in die Stadt. Franziska wusste einen kleinen Laden, einen ganz guten, sagte sie, dort würden sie bestimmt etwas finden.
«Was für eine Größe hast du?«, fragte Eva in das Rattern der Straßenbahn hinein.»Ich meine, in inch.«
«Neunundzwanzig oder achtundzwanzig, das kommt auf die Firma an.«
«Ich habe vierunddreißig oder sechsunddreißig«, sagte Eva.
«Was hast du gesagt?«
Draußen auf der Straße hämmerte ein Pressluftbohrer, bohrte Löcher in den Asphalt, riss breite Rinnen in die Straße.
«Überall diese Baustellen«, sagte Franziska.»Man versteht ja sein eigenes Wort nicht mehr.«
Einmal war Eva in einen Jeans-Laden gegangen, hatte aufgeregt und beschämt probiert.
«Wenn Ihnen vierunddreißig inch zu klein ist, probieren Sie doch mal sechsunddreißig inch.«
Die Verkäuferin hatte mit einer zweiten Verkäuferin geredet. Eva, in der Kabine, hatte sie nicht verstehen können, so leise hatten sie geredet. Sie hatte nicht gewusst, worüber sie lachten. Eva hatte in der Kabine gestanden, einen orangefarbenen Vorhang im Rücken, vor dem Spiegel hatte sie gestanden und versucht, die Jeans zuzukriegen, und draußen das Lachen der Verkäuferin, der sicher die Größe neunundzwanzig passte, einer, die nicht vierunddreißig oder sechsunddreißig probieren musste. Neunundzwanzig inch. Wenn Eva das jemals erreichen könnte! Sie hatte in der Kabine gestanden, Orange war wirklich keine Farbe für sie, wem stand überhaupt Orange, und hatte mit vor Anstrengung gerötetem Gesicht versucht, den Reißverschluss zu schließen. Es ging nicht. Er klemmte. Aber sie wagte nicht, die Verkäuferin zu rufen, die mit der Größe neunundzwanzig, vielleicht hatte sie sogar acht-undzwanzig, um sie zu bitten, ihr zu helfen beim Schließen.
Dann war sie zur Kasse gegangen, hatte die Jeans, die vierunddreißiger, auf die Theke gelegt und gesagt:»Ich nehme die. «Sie hatte bezahlt und war gegangen. Warum hatte sie das gemacht? Neunundsechzig Mark für nichts, für eine Hose, die ihr zu eng war, die sie nie anziehen konnte, nur weil sie sich schämte zu sagen:»Sie passt mir nicht.«
Wie würde es mit Franziska sein?
Der Laden war wirklich ziemlich klein. Eva wäre lieber in einen größeren gegangen, in einen, in dem sie nicht so aufgefallen wäre, eine Kundin unter vielen, nicht jemand, den man besonders beachtet. Aber Franziska schien sich hier wohl zu fühlen.»Hier habe ich schon oft eingekauft«, sagte sie.»Hier kauf ich gern. Die haben tolle Sachen.«
«Das Hemd hier gefällt mir«, sagte Eva. Das Hemd war rosa.
«Kauf es dir doch.«
«Ich möchte eine Jeans, eine blaue«, sagte Eva zu der Verkäuferin. Und sie dachte: So eine helle Hose würde mir viel besser gefallen. So eine ganz helle. Und dazu das rosa Hemd! Schade.
Sie stand in der Kabine und bemühte sich verzweifelt, den Reißverschluss zuzumachen. Es ging nicht.
«Na, was ist?«, fragte Franziska von draußen.
«Zu klein.«
Franziska brachte die nächste Hose. Noch eine. Sie hob den Vorhang zur Seite und kam herein.
«Hier, probier mal.«
«Aber die ist viel zu hell«, sagte Eva.»So helle Farben machen mich doch nur noch dicker.«
«Ach was. Helle Farben stehen dir sicher viel besser als das ewige Dunkelblau oder Braun.«
Eva wagte nicht zu widersprechen. Sie hoffte, Franziska würde hinausgehen, würde nicht zusehen, wie Eva sich in die Hose quetschen musste. Aber Franziska ging nicht. Sie blieb auf dem Hocker sitzen und schaute zu.
«Die Farbe der Hose passt zu deinen Haaren«, sagte sie.
«Genierst du dich nicht mit mir?«, fragte Eva.
«Wieso?«
«Weil ich so dick bin.«
«Du spinnst«, sagte Franziska.»Wieso soll ich mich da genieren? Es gibt halt Dünne und Dicke, na und?«
Der Reißverschluss ging zu, ein bisschen schwer, aber er ging.
«So muss es sein«, sagte Franziska.»Wenn du sie weiter nimmst, hängt sie morgen schon wie ein Sack an dir.«
Die Farbe der Hose passte wirklich gut zu ihren Haaren. Sie war so hell wie ihre Haare am Stirnansatz. Franziska kam mit dem rosafarbenen Hemd zurück.»Hier, zieh an.«
Dann stand Eva vor dem Spiegel, erstaunt, verblüfft, dass sie so aussehen konnte, so ganz anders als im blauen Faltenrock. Ganz anders als in den unauffälligen Blusen. Überhaupt ganz anders.
«Schön ist das«, sagte Franziska zufrieden.»Ganz toll. Die Farben sind genau richtig für dich.«
Dunkle Farben strecken, helle tragen auf.»Ich bin zu dick für so etwas. Findest du nicht, dass ich zu dick bin für solche Sachen?«
«Finde ich nicht«, sagte Franziska.»Mir gefällst du so. Und was soll's! Im dunklen Faltenrock bist du auch nicht dünner. So bist du nun mal. Und du siehst wirklich gut aus. Schau nur!«
Und Eva schaute: Sie sah ein dickes Mädchen, mit dickem Busen, dickem Bauch und dicken Beinen. Aber sie sah wirklich nicht schlecht aus, ein bisschen auffällig, das schon, aber nicht schlecht. Sie war dick. Aber es musste doch auch schöne Dicke geben. Und was war das überhaupt: schön? Waren nur die Mädchen schön, die so aussahen wie die auf den Fotos einer Modezeitschrift? Worte fielen ihr ein wie langbeinig, schlank, rassig, schmal, zierlich. Sie musste lachen, als sie an die Frauen auf den Bildern alter Meister dachte, voll, üppig, schwer. Eva lachte. Sie lachte das Mädchen im Spiegel an. Und da geschah es.
Das Fett schmolz zwar nicht, es war ganz anders, als sie erwartet hatte, dass es sein würde, kein stinkender Fettbach floss in den Rinnstein, eigentlich geschah nichts Sichtbares, und trotzdem war sie plötzlich die Eva, die sie sein wollte. Sie lachte, sie konnte nicht mehr aufhören zu lachen, lachte in Franziskas erstauntes Gesicht hinein und sagte, während ihr das Lachen fast die Stimme nahm:»Wie ein Sommertag sehe ich aus. So sehe ich aus. Wie ein Sommertag.«

Результаты (латышский) 1:

Un Franziska iemācījusies l'EVA, un pēc tam Vini deva uz pilsētu. » Vajadzētu IET, kopā ar Tevi? ", Ludza Franziska, kā Viña bija dzirdējusi il no Hundertmarkschein." Di Nu, ļaujiet l'IET uomo. L'uomo IET kā iepirkšanās. » « Di Es nezinu, puntare un vēl i tas nav, ko gribam ", bija atbildēja negribīgi ora Eva. Kā il Kas saktu, Franziska ESOT? Iepirkšanās ar Mati, il Kas bija Kaut Kas CITS. Máté zināja, ora Eva, il NAV noskaidroja biezas Krutiš, zināja pari a dibenu lielumu. Franziska, Bija Viña ad un nepamanītu pat ora Eva Bija CIK biezs? la a nepamanītu, ja ora Eva mēģinājis Bikses? Vini gribēja pirkt džinsus . di Bet varbūt Vina būtu Janem varbūt grāmatām? Vina gribēja Pari Bikses un blūze. Vina bija bez biksēm sen. » Bikses, il Kas l'uomo bus nedrīkst SUT«, teikto Schmidhuber. » Verts NAV. jums ir nopirkt Bikses.» «ora Eva, neviens piemērots Jums comunque. Tā vieta paņems kleitu ", bija compagni viedokli." svarki Kroku, top cieši, un po 'ar Pavasara krokām, il kas ir ERTS Jums. di tumšs un, CIK vien iespējams. Spilgtas krāsas piemērot. » EVA, baidoties i non smiekliem, baidoties , Ka è Viñas Bailes mēģināt pieredze, Ka è jums NAV ISTI piemērots, bija pamāja un atkal, lai iegūtu jaunus svārkus. «l'uomo ir grūti atrast Kaut ko," Teica VINA Franziska. » « Tas il svarīgi nav. Man ir pacietība, pacietības daudz. Mana arī ir grūti Mate, puntare un Vinai patīk TAS, kad ES Dodos. vina Saka, varētu ieteikt Labi. » « Varbūt, nopirkt ES, scommesso un grāmatas ARI. «» «Il Par Simts zīmēm? «» VINI brauca tramvajs Pilseta. Franziska zināja, VINA Teica, Ka è neliels veikals, ir ļoti laboratori, tur Vini noteikti atradīs Kaut ko. «Kada izmēra Jus Esat? «», Ora Eva Ludza tramvaju, pļāpās. » Di Es domāju Collas.» «Divdesmit Deviņi vai Divdesmit astoni Gadi, il Kas ar Nak Così Uzņēmumu. «» «Uomo ir trīsdesmit CETRI Gadi vai trīsdesmit seši, atbildēja da Monika.» «Ko Jus teicāt? «» ARPUs uz IELAS, sirdsklauves, saspiestā gaisa urbis, izurbti caurumi asfalta, saplēsa plašu rievām uz Cela. «Šie būvniecības Vietam," Teica Franziska. »» Vairs ir Metti a disposizione VINA Paša vardu. " Tiklīdz ora Eva iegāja džinsu veikals, Biju sajūsmā un izmēģināju a neērti. «Ja trīsdesmit četras collas ir Parak mazs, mēģiniet mani trīsdesmit sešas Collas. «» Pārdevējs Bija runājis ar otra piegādātāja. L'EVA, il kas atradās kajītē, VINA bija saprast, tik Klusi, ka è pļāpāts. Vina una pacca Nebija pamanījusi a, ko. VINI smējās I muguras EVA Salona ir stāvējusi apelsīnu Aizkaru, AIZ, priekšā spoguli VINA piecēlās un mēģināja iegūt džinsi, un veic pārdevējs smiekli, pārliecināts lielumu Divdesmit Deviņi di adattamento, vienu, il kas bija jāmēģina ne il trīsdesmit CETRI Gadi vai trīsdesmit seši. Divdesmit deviņas collas. Ja ora Eva varētu darīt jebkad! vina stāvēja Salona, ​​di Orange bija tiešām le krāsas nav, Tiem, KAS stāvēja torta di visiem apelsīnu, un ar pūlēm gerötetem Sejas Megina aizvērt rāvējslēdzēju. Tas Nebija. Viņš bija iestrēdzis. di Bet Vina neuzdrošinājās Zvanu ar izmēru il no Divdesmit Deviņi Gadi, varbūt una pacca astoni Divdesmit vajadzēja Lugt tos, lai palīdzētu Jums, kad jus aizvērt pārdevējs. «di Tad deva kasieris, džinsi, vierunddreißiger, bija uz Galda un Teica :." es esmu ņemot a «vina bija samaksājusi, un bija projām. Kapec Vina tā Bija darījusi? « Sešdesmit deviņiem zime nekas Pari Bikses, il kas bija Parak saspringts, vinu , ko il legame nekad varētu piesaistīt, tikai Tāpēc, ka è Viña bija neērti teikt:. »neietilpst mani» ? Kā būtu ar Franziska . veikalā Bija tiešām diezgan Maza EVA ir di visitatori il no daudziem il navigatore KADS apsver lielāki, jo īpaši Labak vienu, kurā varētu ma Ne il pavīdēja tik Seja. di Bet Franziska Skita Credits Erti seit. " seit il ir uomo daudzas compere Reizes pirms«, VINA Teica. » seit es nopirkt, piemēram. di roba liels ir.» «krekls seit tāpat kā l'uomo," Teica ora Eva. » krekls Roza bija. «Grāmatu nepērkat pati vēl. «» «Di Es Velos džinsus, Zilu," Teica ora Eva pārdevējam. » Di Un Izabella nodomāja :. Tātad Parigi spilgti Bikses l'uomo daudz Labak Patika . Tik ļoti spilgti ! Di Un sacchetto ietver Roza krekls CIK Zel. Vina stāvēja Salona un mēģināja aizvērt rāvējslēdzēju. Tas Nebija. «Kas te notiek?«, Franziska Ludza il no ARPUs. » « Par la Mazu. «» Franziska celta nakama Bikses. viens vel. Vina Pacela uz Sanu Aizkaru un NACA. «seit, mēģiniet vienu.« » « Tacu tas ir Parak spožas, «Teica ora Eva.» » Tik spilgti krāsas padara mani tikai ieguva biezākas.» «Ak è ko. Spilgtas krāsas ir noteikti daudz Labak Neka mūžīgās tumši zila Bruns vai.» EVA uzdrošinājās la pretrunā nav. vina Cereja, Franziska pārsniegtu, neredzēs, kā vajadzēja izspiest vērā ora Eva Bikses. di Bet, Franziska nepiedalījās. Vina Palika SEZAM uz křesla un vēroja. «Krāsas Bikses ir piemērots Jusu Matus," VINA Teica. » « genierst del tu tu ar mani? ", Ludza ora Eva.» «Kapec?« » « Tāpēc, ka è es esmu tik bieza. «» «Jus Esat traks,« Teica Franziska. »» Kapec būtu l'uomo neērti mani tur? Tur ir tikai Planas un bieza, na è un. Rāvējslēdzējs Bija nedaudz grūti, scommettere à vins Gaja. «Tā tas ir,« Teica Franziska. »» Ja jus Nemt a Talak, tas ir atkarīgs i non rit kā Jums maiss. » Krāsas Bikses tiešām labi piemērots Vinas Matus. Vina Bija tikpat spoži kā torta pamatnes il non Pieres Matus. Franziska atgriezās ar Roza krekls. » seit, LAist giù di lì.» di Tad ora Eva stāvēja pirms Spogulis, pārsteigti, pārsteigti, ka è Viña varētu izskatīties tik ļoti atšķiras il no kroku Zili svarki. Pavisam atšķirīga il no neuzkrītošs blūzes. il CITU Par visu. "Piacere di« Teica Franziska apmierināti. »ir" Tiešām Lieliska. krāsas ir tieši Jums. » Stiept tumšās krāsas, lietot Gaismas.» di es esmu Parak resns Kaut ko. Vai tu Doma, Ka è es esmu Parak resns, par tadam lietām. « . di Es nepiekrītu, "Teica Franziska» » l'uomo patīk Jums tā. di Un ko diamine! Tumsa kroku svarki, tu neesi arī Planas. di Tu esi tikai Tāpēc. di Un jus izskatās laboratori tiešām. MOSTRA tikai! di izskatījās onu ora Eva: redzēja tauku meitene ar bieziem Krutiš, bieza vēders resnās ONU kājas. di Bet tiešām NAV slikti izskatījās mazliet spilgts, il Jau Kas, puntare un slikti NAV. bija biezs. Tacu tur Bija Parak jauki bieza. di un ko un po 'tas Vienalga:? jauka Bija tikai Skaista, meitenes izskatījās tāpat modalità žurnāls fotogrāfijām? Vārdus jus bijāt tik garkājains, di sottile, enerģisks, Sauras, La Petite. Jums Bija smieties, kad Viña domāja gleznas sievietes Veco Meistaru, Pilna, sulīgs, grūti. i iesmējās EVA. Vina smējās par meiteni ar spoguli. di Un tā kā tas ir noticis . izkausēja Taukus, puntata A, TAS bija diezgan atšķirīgi, Neka VINA bija gaidījusi, tā būtu, ne I smirdošs smērvielu Creek iepludināt notekas, faktiski nekas redzams nenotika, un jebkurā gadījumā, Vina pēkšņi ora Eva, Kurs gribēja ma Vinas. «vina iesmējās, VINA nevarēja smejošs apstāties, smējās Frances pārsteigts Sejas Teica un, kamer smiekli pārņēma vinu gandrīz balss: »ka redzēt vasaras dienā es ara. liek l'uomo Meklēt. Piemēram, vasaras dienā».

Результаты (латышский) 2:

iemācījušies Eva un Franziska bija, un pēc tam Vini deva UZ pilsētu. "Vai uomo IET ar Tevi?" Franziska jautāja, kad Viña bija dzirdējusi non zīmēm Simts. "Nac, ļaujiet l'IET uomo. L'uomo patīk IET iepirkties."
"Di Bet es vēl nezinu, ko es gribu," ora Eva vilcinādamies atbildēja. Kā Tas var ma izmēģināt kad Franziska Bija tur? Iepirkšanās ar Mati, il Kas bija Kaut Kas CITS. Zināja Mate ora Eva, neizskatījās torta Lielā azoto, zināja par lielumu Vinas ass. Franziska, Vina, iespējams, il NAV di un paziņojums Pat, biezs Kā ora Eva Bija? Vai tas streiks vinu, kad ora Eva mēģināja Bikses?
Jeans vēlējās iegādāties. di Bet varbūt Vina drīzāk Nemt grāmatas? VINA Pari Bikses un gribēja blūze. Vina Bija sen Nebija Bikses. "Nav sut ​​Bikses Man", Šmidhūberu Teica. "TAS NAV Ta verts. Bikses ir nopirkt."
"Ora Eva, di jums fit Vienalga NAV. Caro veikt kleitu," bija viedoklis par mati ". Kroku svarki, fino primo piano saspringts, un po 'ar Pavasara grumbām, il kas ir ERTS Jums. Di Un kā tumšs kā iespējams. Gaismas krāsas palīdzēs Talak. "
ora Eva, baidoties smiekli, Bailes il no del Gusto, baidoties il no pieredzes, ka è jus piemērots patiešām neko, bija pamāja un atkal iegūt jaunu Meteli.
" l'uomo tas ir grūti atrast Kaut ko atrast, "VINA Teica Franziska.
"Neuztraucieties. ir pacietība uomo, daudz pacietības. Mana Máté ir arī grūti, puntare un Vinai tas patīk, kad ES mitgehe. vina Saka, ka è es varētu darīt Labi."
"Iespējams, es pērku grāmatas."
"il Par Simts zīmes?"
VINI tramvaju UZ pilsētu Panema. Franziska Bija neliels veikals, laboratori Loti, Vina Teica, ka è VINI varētu atrast Kaut ko.
"Kada izmēra jums ir?" Jautāja Eva ir grabēt ar tramvaju. "Domāju di Es, Collas."
"Divdesmit Deviņi, vai Divdesmit astoni, il kas ir atkarīgs uzņēmuma il no."
"L'uomo ir vai trīsdesmit četriem trīsdesmit seši," ora Eva. Teica
, "ko tu teici?"
UZ IELAS sirdsklauves un martello pneumatico, urbti caurumi asfalta, da Tore Platas rievas UZ cela.
"visto SIM Vietam," Teica Franziska. "viens saprot Metti a disposizione vairs VINA Paša vārdiem."
il Kad ora Eva Bija devies uz džinsu veikalā, Bija mēģinājuši satraukti un neērti.
"Ja jus trīsdesmit četras collas ir Parak mazs, per izmēģinātu trīsdesmit SESU Collu."
pārdevēja bija runājis ar otru palīgu. ora Eva, Salona, ​​nevarēja saprast, kā Klusi kā VINA bija runājis. Vina le zināms nav, vini ko smējās. ora Eva Bija Stav Salona, ​​oranžu aizkars UZ muguras, priekšā spoguli Viña stāvēja un mēģināja zuzukriegen džinsi, un ARPUs smiekli pārdevēja, Drosa lielums Divdesmit deviņiem piemērots, Viens, il Kas Nebija trīsdesmit CETRI vai mēģināt trīsdesmit seši. collas Divdesmit Deviņi. Ja di Eva kādreiz varētu sasniegt! Vina Bija Stav Salona, ​​di Orange bija tiešām NAV krāsas Vinai, il kas bija kādreiz di Orange, un mēģināja ar jāskalo ar slodzes seju, lai aizvērtu rāvējslēdzēju. Tas nestrādāja. Viņš sono rimboccato. di Bet VINI neuzdrošinājās zvanīt pārdevējs, ar izmēru Divdesmit Deviņi, varbūt Bija una pacca 8-20 la cravatta, pajautātu lai, lai palīdzētu Vinai tuvu.
di Tad Vina deva Kases Bija UZ džinsi, il kas uz vierunddreißiger lejup Letes un Teica: ". di Es ņemiet līdzi ." vina bija samaksāts pagājis delle Nazioni Unite ? Kapec Vina a dara Sešdesmit Deviņi atzīmes par Velti, par pari Bikses, il kas bija Parak saspringts, VINA nevarēja piespiest, tikai Tāpēc, ka è Viña Bija Kauns teikt, "Jums nepatīk."
Kā tas būtu ar Franziska?
veikals profilo Bija tiešām diezgan maza. ora Eva vēlētos doties uz lielāku, viena , kurā vini nebūtu pamanījuši di visitatori Vidu daudziem, ne Il KADS jus īpaša uzmanība. di Bet Franziska Likas seit, lai justos Erti. "Seit es bieži iepirkušies," VINA mēdza teikt. ". Il Te es pērku Viņiem ir liels roba".
"Krekls uomo patīk Seit," Ora Eva Teica. Krekls bija Roza.
". Iegādāties jums TA"
"di Es gribu džinsus, zila," Ieva Teica pārdevēja. Di Un Vina domāja: Šādi spilgti Bikses gribētu ES, ka è daudz Labak. Tik ļoti spilgti. di un kā Roza kreklu! Parak slikti.
Vina ieguva automašīnu ar un mēģināja izmisīgi izslēgt rāvējslēdzēju. Tas nestrādāja.
"del Nu, la kas ir?" Franziska il no ārpuses Jautāja.
"Parak Maza."
Franziska cela nākamos Bikses. Vel. Vina Pacela priekškaru mala un NACA.
"Luk, mēģiniet vēlreiz."
"Di Bet tas ir Parak Gaiss," ora Eva Teica. "Tātad spilgtas krāsas padarīs mani, scommettere Un tikai biezāka."
"Ak è. Spilgtas krāsas ir pārliecināts, ka è jums ir daudz Labak Neka mūžīgā tumši Zils Bruns vai."
Ora Eva neuzdrošinājās pretrunā. Vina Cereja, Franziska varētu IET, nevarētu skatīties kā ora Eva Bija izspiest biksēm UZ. di Bet Franziska NAV. VINI Palika uz taburete sede skatoties delle Nazioni Unite.
"Par biksēm Krasa atbilst Jusu matiem," Viña Teica.
di Ne "Genierst esi tu ar mani?" Said è ora Eva.
"Kapec?"
"Tāpēc, ka è es esmu tik resns."
"Tu esi traks," Teica Franziska. "Par Kapec es raizēties Sevi? Di Ir tikai Planas biezas delle Nazioni Unite, lai a, ko?"
Rāvējslēdzējs deva, mazliet grūti , scommettere Un aizgāja Vins.
"Tātad tas ir," sacīja Franziska. "Ja Esat lietojis, TAS Jau karājas rit kā maiss UZ Jums."
Krasa Bikses di forma ļoti labi ar Vinas matiem. Vina Bija tik spilgti, kā Vinas matiem aukla. Franziska Naca ar Roza kreklu atpakaļ. "Luk, ģērbties."
Di Tad ora Eva stāvēja spoguļa, pārsteigti, pārsteigts, ka è VINA varētu izskatīties, Tāpēc atšķirībā il no zila Krasa kroku svarki. Diezgan atšķirībā il no neuzkrītošs blūzes. . Kādreiz diezgan atšķirīgi
"Schön ir," sacīja apmierināts Franziska. "Tas ir lieliski. Krāsas ir tikai tiesības Jums".
Tumšas krāsas stiept, Gaismas pārvadāt. "Di Es esmu Parak tauku SADA lieta. Vai tu Doma, ka è es esmu par resnu tadam lietām?"
"Di Es domāju, ka è Ne," Frances. ". di Es teicu piaci jus darīt ! di un ko diamine Tumsa kroku svarki neesat Planas. Tātad jus Esat tagad Laiki. di un jus izskatās tiešām Labi. Paskatieties,!"
Ed ora Eva izskatījās: Viña redzēja tauku meitene, ar biezu Krutiš, tauku vēders biezu un . kājām di Bet Vini tiešām neizskatījās slikti, spilgts mazliet, visti tiesības, puntare un slikti NAV. Viña bija tauki. di Bet tur bija jābūt arī jauki biezums. di Un kāda bija vispār:? Skaista Bija tikai Skaista meitene, il Kas izskatījās tāpat kā fotogrāfijas modalità par žurnāls ? Vardi nokrita kā Vinas garkājains, di sottile, enerģisks, tievs, la Petite. Vina smējās, kad Viña domāja par sieviešu Bildes vecmeistaru, pilnīgu, sulīgs, smags. ora Eva smējās. Vina smējās meiteni ar spoguli. di un un po 'tas Notika.
Tauku il izkusis nav, TAS bija diezgan atšķirīgs il No TA, ko VINA bija cerējusi, ka è nebūtu smirdošs taukus Strauts ieplūda noteka, patiesībā noticis nekas redzams, un Tomēr Viña Bija pēkšņi ora Eva, ka è VINI būtu vēlējās. vina smējās, Vina nevarēja apstāties smieties, smejas Franziskas UZ pārsteigts un Teica, lai gan Vinai gandrīz Panema Balsi smiekli:. "tāpat kā vasaras dienā es izskatos Tāpēc es izskatos. tāpat vasaras dienā. "